¶ Ca. XI gē obẜuabāt. Stabatigit̉ dn̄a mo re aliaꝝ ml̓ieꝝ dictā die expectās ī greſſura ī tēplū: ſtabat vigilās ⁊ at tēta ſuꝑ cuſtodia dilecti filij ſui. C d̓s cū qͣꝫtaſolicitudīe ⁊ diligētia eū obẜuabat: vt ne ī mīmo eēt d̓fectꝰ circa filiū ſuū dilectū. O qͣꝫta reue rētia ⁊ cautela ac pio amore ip̄m cō trectabat: q̄ ve ſciebat ip̄m eē deū ⁊ dn̄m ſuū: flexis gēbꝰ accipiebat ⁊ repōebat eū ī cunis: cū qͣꝫta ēt iocū ditate ꝯfidētia ⁊ auctoritate mat̓na ip̄m āplexabat̉ oſculabat̉ dulcit̉ ⁊ delectabat̉ ī eo qͣꝫ cernebat eē filiū ſuū. qͣꝫ ſepe qͣꝫ curioſe ītuebat̉ eū in vultur ſingul̓ ꝑtibꝰ eiꝰ ſacratiſſimi corꝑis. qͣꝫ ſerioſe ac prudēt̉ tenella mēbra feſtinās cōponebat ⁊ cooꝑie bāt. Sic̄ eī fuit hūilima: ita ⁊ prudētiſſima: vn̄ ī ſingul̓ officijs ⁊ ob ſequijs vigilanti ⁊ dormiēti ſedule mīſtrabat: nō ſolū īfātulo: ſꝫ ēt gͣndeuo. o qͣꝫ libēt̓ eū lactabat: vix fieripotuit: qͥn magnā ⁊ īexpertā dul cedinē ꝑ alijs feis in tali filio delectationēqꝫ ſentiret. ſꝫ ⁊ d̓ ſcōſene io ſeph refert btūs Ber. ſe credere ꝙ pueꝝ ieſū ſuꝑ genua ſua tenēs eid̓ freq̄nt̓ arriſit. Stāte igit̉ dn̄a apd̓ p̄ſepe: ſta ⁊ tu cū ea ⁊ delectare freq̄nt̓ cū puero ieſu qꝛ ꝟtꝰ exit ab ip̄o Quelꝫ eī aīa fidel̓ maxīe religioſa ꝑſona a die natiuitatꝭ vſqꝫ ad puri ficatōeꝫ dꝫ ſaltē ſel̓ in die ad dictū p̄ſepe adorare pueꝝ dn̄m ieſum ⁊ matrē ⁊ affectuoſe meditari d̓ pau ptate hūilitate ⁊ benignitate ip̄oꝝ ¶ De purificatiōe btē Marie. Luce. ij. ¶ Ca. XI Dueniēte gͦ. xl. die ꝓut ī lege ſtatutū ē: exijt dn̄a ex cū puero ieſu ⁊ ioſeph ⁊ veniūt a bethleē ī hierl̓m q̄ ſt̓ qͥnqꝫ milia ria: vt ẜm legē ſiſterēt eū dn̄o. Ua de ⁊ tu cū eis ⁊ adiuua portare pue rū: ⁊ diligēt̓ oīa q̄ dn̄r ⁊ fiūt audi et vide qꝛ deuotiſſima ſt̓. Adducūt āt dn̄m tēpli ad tēplū dn̄i. Cūqꝫ ītraſ ſent tēplū emerūt duos turtures: aut duos pullos colūbaꝝ vt offer rēt ꝓ eo: ſic̄ ꝓ pauꝑibꝰ fiebāt. Et qꝛ erāt pauprimi: credēdū ē magis d̓ pull̓ colūbaꝝ: qꝛ faciliꝰ ⁊ ꝓ miori p̄ cio īueniebāt̉: ⁊ iō ī lege ponūt̉ ī vl timo loco ⁊ euāgeliſta tacet agno qͥ erat oblatio diuitū. Et ecce ſyme on iuſtꝰ venit ī ſpū in tēplū: ⁊ ſic̄ re ſpōſum acceꝑat agnouit xp̄m dn̄i Cū āt feſtināt veniēs vidiſſꝫ eū: ſta tim cogͦuit eū ꝓphetico ſpū: ⁊ accelerās adorauit eū int̓brachia matris. Puerāt bn̄dixit eū ⁊ aſpiciēs matre inclinauit ſe: on̄dēs ſe velle ire ad eū: qd̓ mr̄ ītelligēs qͣꝫuis ad mirās: porrexit eū ſymeoni. At ille gaudēt ⁊ reuerēt̓ eū ſuſcipiēs ī vlnis ſuis: ſurrexit bn̄dicēs deū ⁊ dixit. Nūc di. ⁊cͣ. Et ꝓphetauit d̓ paſſi onē eiꝰ. Suꝑuenit ⁊ anna filia ſamuel̓ d̓ tribū aſſer. Reſume textū. Et adorās eū ſil̓r de eo loqͥbat̉ ma gnalia. Mat̓ ꝟo ſuꝑ his admirās ⁊ oīa ruminās ꝯẜuabat ī corde ſuo deinde puer ieſus extēdēs brachia ſua ꝟſus matrē iuit ad eā. Poſtea vadūt ad altare ꝓceſſionē faciētes q̄ hodie repn̄tat̉ ꝑ vniuerſū orbē ꝓ cedunt alacrit̓illi duo venerabiles ſenes ioſeph ⁊ ſymeō: tenētes ſe ꝑ manꝰ: ⁊ cuꝫ exultatiōe magͣ iubilā tes ⁊ pſallētes: Cōfitemī dn̄o qm̄ bonꝰ: qm̄ ī ſcl̓ꝫ mīa eiꝰ. Fidel̓ dn̄s in oībꝰ ꝟbis ⁊c̄. Redēptionē miſit do. ⁊cͣ. Qm̄ hic ē d̓s d̓s nr̄ inet̓nuꝫ ⁊ ī ſcl̓m ſcl̓i. ip̄e reget nos in ſcl̓a.
