¶ Contra huyſſitas Fo. lxxiij. ſita. d̓t ꝙ ep̄s dꝫ eē vniꝰ vxoris. ſciēs bn̄ p̄eſſe domui ſue. filias ⁊ familiā bn̄ gub̓nare. qꝛ igit̉ apl̓oꝝ tꝑe ſacer dotes habebat legitias vxores filios ⁊ curā domeſticā penitꝰ ncc̄e ē eiſ ꝯcedere ꝓpria cū ſucceſſiōe hereditaria ¶ Proin̄ veterꝭ teſtamēti īueniunt̉ aꝑta teſtimonia huic ꝓpōi ꝯſonare. a dn̄o ꝑ moiſen p̄cipit̉ ꝙ tribꝰ leuitica cuiꝰ ordinē tenēt viri eccīaſtici habebāt victꝰ ncc̄aria ex decimis ⁊ ml̓timodis oblatōnibꝰ ad qͣs ſouēdas ppl̓s obligabat̉. vn̄ Nūeri. j. viij. dixit dn̄s ad Aaron. oīs obla⁊ ſacrificiū ⁊ qͥcqͥd ꝓ pctō atqꝫ delicto reddit̉ mihi. ⁊ cedit ī ſctā ſctōꝝ tuū erit ⁊ filioꝝ tuoꝝ. ſubdit pactū ſal̓ al̓s pacis ē ſempit̓nū corā dn̄o ti bi ⁊ filijs tuis Dein īferiꝰ loquēs d̓ decimis datꝭ tribui leui d̓t. p̄ciū ē ꝓminiſterio qͦ ẜuitꝭ mihi ī tab̓nacl̓o teſtimonij Et Mal̓. iij. d̓t dn̄s In ferte oēꝫ decimatōeꝫ ī horreū meuꝫ vt ſit cibꝰ ī domo mea. ⁊ dn̄s ꝑ Aggeū ꝓphetā d̓nūciat ppl̓o ml̓tas eue niſſe calamitates. eo ꝙ mīſtris ſui debita ſtipēdia miniſtrare neglexe rūt ex qͥbꝰ luculēt̓ ꝯſtat ꝟitas huiꝰ ꝓpōis forſan cauillator aliqͥs ob ijciet ꝓ huyſſitꝭ pͥº allegās illd̓ Luc̄ x. a ſaluatore dictū apl̓is. nolite por tare auꝝ vl̓ argētū neqꝫ pecunias ī zonis vr̄s. qͥ āpliꝰ huyſſitꝭ blādiēs dicet ꝙ p̄ceptū d̓ ſoluēdis decīs in paſſiōe xp̄i expirauit ꝓut pͥus īte errores ꝯmēorabat̉ Ea ꝓpt̓. qͣtinus hmōi ſophiſticꝭ ſeductōibꝰ pe rn̄ſi onis det̓mīatōeꝫ ſilētiū īponat̉ tria memoriter ꝯmēdāda aſſumit cōis ſchola theologica Priᵐ ē ꝙ duplefuit apl̓oꝝ ſtatꝰ Primꝰ erat ſub xp̄o pn̄te. dū ẜꝫ eiꝰ p̄ceptū ꝑ ſolā iudeap̄dicaturi mitterēt̉. ī qͣ ꝓ more ẜuabat̉ ꝙ ꝓponētibꝰ ꝟbū dei victꝰ ꝓui debat̉. ⁊ ꝓ illo ſtatu dixit eis dn̄s n̄ in p̄ceptū ītelligēdo illd̓ Lu. j. No lite portare auꝝ ⁊ argē. ⁊c̄. qͣſi. dice. hoꝝ opꝰ vob̓ n̄ ē. qꝛ ī ſola iudea p̄dicaturꝭ ncc̄aria mīſtrabāt̉. Aliꝰ ꝟo ſtatꝰ fuit qͦ mittēdi erāt ī vniuerſum orbē. ī qͦ apl̓i erāt vl̓ioris ꝑfectōis. qͥ īcipiebat a tꝑe diſceſſꝰ xp̄i ab apl̓is Et tū Luc̄. xxij. ꝯceſſit eis ptātem portādi perā ⁊ ſacculū dās eis ſuꝑ pecunias dn̄i ptātē. Liquet gͦ ꝙ illud ſaluatorꝭ dictū nob̓ n̄ emul̓ famulat̉. qͣꝫuis idē dictū in alio ſenſu inueniat̉ nob̓ deẜuire Etem̄ ſaluator dicēs Nolite portare auꝝ ⁊ argētū ⁊c̄. cam ꝓtinꝰ adijciēs. dignꝰ inqͥt ē oꝑariꝰ mercede ſua tāqͣꝫ diceret. nō ꝓhibeo qͥn habeatꝭ penes vos auꝝ ⁊ argētū ſꝫ opꝰ nō erit. nā aliqͥd āpliꝰ vob̓ ꝯfero vtputa ptātē accipi endi ncc̄aria ab illis qͥbꝰ ꝟbū ꝟitatꝭ euāgelizatꝭ. Illoꝝ eī auꝝ ⁊ argētū ⁊ alia q̄ poſſidēt vr̄o ſubſunt dn̄io. qͣꝫ tū ncc̄e erit ad vr̄e ꝯpetētie ſufficientiā. huic ī rebꝰ naturalibꝰ equalens īuenimꝰ Nā brutꝭ aīalibꝰ dedit na tura vn̄ ex ſe ſibi ſufficiāt ſic̄ qͥbuſdā plumas vl̓ pellē durā ad corꝑis īte gumētū. qͥbuſdā vngl̓as aūt dētes ad ſui d̓fenſionē. hoī āt talia n̄ ꝯtu lit. ſꝫ loco taliū de ītellcū ⁊ manibꝰ ꝓuidit qͥbꝰ talia ſibi ꝓcurare poſſit. ex qͥbꝰ hō ſibi vēdicat aliqͥd excellētiꝰ pariformit̉ ſaluator aliqͥd altiorꝭ p̄ rogatīe ꝯtulit apl̓is Scd̓ꝫ ꝟo cor di īfigēdū ē ꝙ ſaluatoris ⁊ apl̓orū intētio colligit̉ potiꝰ ex eoꝝ oꝑbꝰ qͣꝫ ex ꝟbis. ꝟbi gr̄a ſaluator d̓t oīno n̄ eē iurandū. Attn̄ apl̓us ſaluatori ꝑ oīa ꝯcordās q̄dā ī ſuis epl̓is īterdū vallat iuramēto. ꝑpēdere gͦ debemꝰ de mēte ſaluatoris nullatenꝰ fore oē iuramētū oīmode ꝓhibituꝫ ſꝫ niſi ncc̄itas expoſtulet nō eē iurā dū. Saluator etiā Mat. v. qͣſi loquēs p̄ceptiue videt̉ īiūgere ꝙ ꝑcuſ ſus ad vnam maxillaꝫ debet p̄bere aliam. qui Iohānis decimonono danti alapaꝫ nō p̄buit aliā maxillā
