II ¶ Capitulum pluuiā lachrymaꝝ: ꝑ qͣs poſſit extīgue̓ flāmas adu̓ſꝰ īcēdia pctōꝝ. Btūs qͥ ābulauit ī via dn̄i iugit̓: ſibi māſiōes ꝓfectuū faciēs. ꝑ ſinceritatē ⁊ fidē. atꝫ caritatē ꝑfectā Btūs qͥ ī bōis oꝑi bꝰ qͦtidie creuerit. ꝑ diſciplinā ⁊ ꝯtinētiā. ſcōꝝ qꝫ īſtitutionē. hn̄s ī dn̄o ſpē certā vt videat eū ī claritate ſua. ⁊ regno ⁊ gl̓ia. Btūs qͥ memīe rit p̄cepti eiꝰ/ de ocioſo ꝟbo. ⁊ poſuerit cuſtodiā ori ſuo ne excedat a xp̄i mādato. Btūs o fuit aīa/ tāqͣꝫ lignū qd̓ plātatū ē ſecꝰ decurſus aqͣrū: hn̄s ſine int̓miſſiōe lachrymaꝝ imbrē a qͦ crebriꝰ irrigat̉. Btūs qͥ plātat bonā plātati onē ī aīa ſua ꝟtutes.ſ. ⁊ vitā ſcōꝝ patrū. ⁊ deo placētiū monachoꝝ. Btūs qͥ irrigat plātatio nes ſuas lachrymis/ chriſtū ſꝑ exorās vt ſint fructifere ⁊ acceptiſſime deo. Btūs qͥ tāqͣꝫ ab igne ī charitate xp̄i exarſerit: ⁊ cōbuſſerit oēꝫ turpiſſimā cogitationē ⁊ pollutionē aīe ſue. Btūs qͥ effectꝰ fuit t̓ra bona ⁊ optīa. afferens fructū cēteſimū ⁊ ſexageſimū ⁊ triceſimū. Be atꝰ qͥ īuenerit ſemē bonū. ⁊ ſemīauerit ī agro pectorꝭ ſui. Btūs qͥ īuenerit theſauꝝ in agro abſcōditū. ⁊ vniu̓ſa q̄ ſūt mūdi abijciēs. ipſuꝫ ſolū poſſiderit. Btūs qͥ ſꝑ habuerit diē exituſ ſui an̄ ocl̓os. ⁊ feſtauerit ī illa hora ꝑatꝰ eē. et ſine aliqͦ tīore pctī vl̓ pue ꝯſcīe īueniri. Btūs qͥ īuenerit fiduciā ī illa hora exitꝰ ſui. qn̄ aīa ſe parabit̉ a corꝑe. Cū mag̓ nāqꝫ metu: magniſqꝫ doloribꝰ ſeꝑabit̉. Ueniēt em̄ āgeli aſſume̓ aīam. ⁊ ſeꝑabūt eā a corꝑe: ⁊ ꝑducēt eā an̄ tri bunal īmortal̓ ⁊ metuēdi iudicis. At illa memorās oꝑa ſua. miſera ꝯtremiſcet. Grādis ti morē frēs. ī illa hora mortꝭ ⁊ ſeꝑationis aīe a corꝑe. Aſſiſtēt em̄ tūc ip̄i aīe/ oꝑa eiꝰ q̄ die noctūqꝫ bona ⁊ mala geſſit. Angeli etiā feſtināt ac ꝓperāt: exclude̓ eā a corꝑe. At illa audiens actꝰ ſuos/ egredi ꝑtimeſcit: qꝛ pctōrꝭ aīa cum metu mag̓ ⁊ tīore horrēdo ſeꝑat̉ a corꝑe: ⁊ tre mens ſꝑ ac iugit̓ deflēs ꝑgit ad et̓nū ſuppliciū. Ea gͦ hora cū aīa diuidit̉ a corꝑe: vidēs vniu̓ſa oꝑa ſua. dic̄ eis. Date mihi vniꝰ hore ſpatiū donec egrediar. Et rn̄dēt ſil̓ oīa oꝑa eiꝰ. ⁊ dicūt ei. tu nos egiſti. tua oꝑa ſumꝰ: tecū ſꝑimꝰ tecūqꝫ ꝑgimꝰ ad deū. Scā etiā aīa cū ſeꝑat̉ a corꝑe nō timet nec metuit. ſꝫ magꝭ gaudēs cū fiducia ꝑgit ad deū: enecta officijs angelorū. ¶ Ca. II. ¶ Cā p̄dictoꝝ nos exhortās ad odi um mūdi ⁊ dilectionē xp̄i: obſecrāſqꝫ vt ītēte dn̄o ẜuiamꝰ ⁊ nō mūdo qͥ plenꝰ ē laq̄is mortis vt etiā ob id aīas nr̄as ornemꝰ pēnis ſcē ꝯu̓ſa tiōis/ qͥbꝰ poſſimꝰ laq̄os iſtos ī qͦrū medio ābulamꝰ vitare: excitas nos poſt hec ad vigilātiā ſpem longe vite penitus excludens. Diamus ergo hūc mundū dilectiſſimi frēs. xp̄m ſolū diligamꝰ ſcm̄: ⁊ redēptorē aīa rū nr̄aꝝ. Neſcimꝰ frēs q̄ ſit hora exitꝰ nr̄i: nulſus nr̄m agͦſcit diē vocatiōis ſue. Subito eniꝫ ābulātibꝰ nob̓ ſuꝑ t̓rā. ⁊ ſecure atqꝫ elate agētibꝰ: dn̄i p̄ceptū emittit̉. vt aīa dimittat̉ a corpore. ⁊ illa n̄ valēs reſiſte̓ veniētibꝰ ad ſe āgel̓: miẜabil̓r ꝯtremiſcit. Tūc aīa pctōrꝭ ⁊ negligē tis vitā ſuā ī die qͣ n̄ ſperat ⁊ hora q̄ neſcit/ ra pit̉ ⁊ ſegregat̉ a corꝑe. ⁊ ꝑgit plena pctīs ⁊ in gēti ꝯfuſiōe dep̄ſſa: nullā oīno hn̄s excuſationē quā ꝓ pctīs ſuis poſſit obtinere. tremēs p̄ nimia formidine ꝯtabeſcit. Propt̓ qd̓ obſecro vos chariſſimi mihi vt efficiamur liberi. ẜuiētes dn̄o ītēti abſqꝫ vlla offēſiōe. Nec ꝯcupiſcē tijs tꝑalibꝰ vaniſſimis ſecl̓i ẜuiamꝰ. qꝛ ip̄e mū dus plenꝰ ē ſcādal̓ ⁊ laq̄is mortꝭ. Aīam nr̄am pēnis ſcē ꝯu̓ſatiōis ornemꝰ: qͦ poſſit oīa ſcāda la p̄teruolās euitare. Has gͦ cet̓aſqꝫ ꝟtutes qͥ bus velut pēnis ad deū ſb̓uolemꝰ. feſtinat occultis laq̄is ſuis diabolꝰ diu̓ſiſqꝫ fraudibꝰ a pe ctoribꝰ nr̄is pleniꝰ euellere. ne nob̓ ſit trāſitꝰ li ber ad celū: ſꝫ pctōꝝ ſarcinis p̄grauati: p̄cipite mur in abyſſuꝫ. Meminiſſe itaqꝫ debemꝰ cha riſſimi. qꝛ ī medio laq̄oꝝ diaboli ābulamꝰ vigilemꝰ ne ī mortꝭ baratrū īcidamꝰ. Laq̄i em̄ eiꝰ dulcedīe ⁊ ſuauitate mortifera pleni ſūt. Nō gͦ negligamꝰ aīas nr̄as: nec oblectent̉ dulcedine laq̄oꝝ eiꝰ. Dulcedo aūt laq̄oꝝ eiꝰ ē ſollici tudo actuū t̓renoꝝ: ⁊ poſſeſſio diuiciaꝝ ⁊ cōgitatiōes ſordidiſſimaꝝ ꝯcupiſcētiaꝝ. Si ergo obſcena cogitatio aditū īuenerit. ꝑ quam poſſit ad aīam penetrare. pͥmū qͥdē venenata dulcedīe/ ⁊ aſſidua meditatiōe oblectat eam donec captā atqꝫ deuictā ꝓſternat. eāqꝫ morti tradat ꝑpetue. Ergo ſepe cogitatio maligͣvel turpis: tāqͣꝫ laqueꝰ aīe nr̄e ē. niſi ſtatī or̄onibꝰ lacrīs ieiunijs ⁊ vigilijs/ a nr̄o pectore ex cludat̉. eſto gͦ cariſſime ſꝑ ꝑatꝰ ⁊ vigilās. lib̓ ab oī fece t̓rena. vt ab oībꝰ t̓piſſis ac pͣuis actibꝰ eruarꝭ. ne l̓ vniꝰ hore mom̄to ī t̓piſſia cogitati on moleſcat. ⁊ ne īmoret̉ maligocupīa ī tua aīa. frat̓ ꝯfuge ſꝑ ad deū. ꝑ or̄oes ieiunia atqꝫ lacrīas vt liberꝭ ab oībꝰ laq̄is ⁊ ſcādal̓ paſſionū Ne te arbitrerꝭ frat̓ diu victurū ī t̓rꝭ: ⁊ ꝑ hͦ tepefactꝰ ī mal̓ cogitatōibꝰ vl̓ actibꝰ īmoreris. Nā ſi ſubito rapiat̉ aīa tua a te/ ⁊ peccatrix at qꝫ fetidiſſima reꝑiet̉. ⁊ nō hn̄s tꝑs pnīe vltra nec erit iā venie digna: qͥd tūc dices morti in hora ſeꝑatiōis tue. O frat̓ ꝓuenit nāqꝫ/ vt nō ꝯcedat̉ tibi ẜm dn̄i p̄ceptū nec momēto hore
