VI ¶ Ca. ¶ Ca. vt feſtinemꝰ digne ꝯu̓ſari ẜm d̓i volūtatē/ ſolliciteqꝫ ꝓ ſalute nr̄a ī or̄onibꝰ/ ieiunijs vigilijs ⁊ lachrymis nos exerceamꝰ: vt fiduciam hr̄e poſſimꝰ ī illa t̓ribili hora iudicij: pctōres qͦꝫ ad cōpūctionē īcitātꝭ. ⁊ ea de cā ml̓tis p̄conijs cō punctionem extollentis. Pariſſimi tres audite bonū ꝯſiliū puſillanimitatꝭ mee. Feſtinemꝰ ſꝑ donec tꝑs habemꝰ ꝯu̓ſari caſte ⁊ ſobrie ⁊ digne d̓o. vt ſpūſ ſcūs habitet ī nob̓: ⁊ xp̄i charitas repleat nos ⁊ volūtas eiꝰ ꝑ oīa ꝑficiat̉ ī nob̓. Nō habeamꝰ aliā ſolicitudinē dilectiſſimi frēs: niſi hāc ſolūmō qͣlit̓ aīa nr̄a īueniat̉ ī illo lumīe cū oībus ſcīs. Nō colligemꝰ/ nec vinciāꝰ eā ī t̓renis ne gocijs. nec ſollicitudinibꝰ poſſeſſionū ⁊ pecuniarū. ſꝫ exornemꝰ or̄onibꝰ ⁊ ieiunijs. vigilijs ⁊ lachrymis. vt īueniat qͣꝫtulācūqꝫ fiduciā in hora illa t̓ribili ⁊ tremēda. cū oēs aīe cū timore ⁊ tremore aſſiſtūt: cū electi a pctōribꝰ ſeꝑāt̉ cū ſtatuūt̉ oues a dextrꝭ/ ⁊ hedi a ſiniſtrꝭ. Cre dite mihi frēs mei. qꝛ ī ꝓxīo ē aduentꝰ dn̄i. in qͦ reddet vnicuiqꝫ ẜm oꝑa ſua. Scīs qͥdē ⁊ ele ctis ſuis requiē ⁊ leticiā: pctōribꝰ ꝟo ⁊ qͥ eū ex acerbauer̄t/ ſupplicia ⁊ tormēta. Btūs hō qͥ īuenerit fiduciā ī hora illa: ⁊ qͥ audierit btāꝫ vo cē illā. venite bn̄dicti pr̄is mei. ꝑcipite regnū qd̓ vob̓ ꝑatū ē ab origine mūdi. Tūc iuſti cuꝫ ſe ī lumīe viderit ī illa enarrabili gl̓ia: int̓ ſemetip̄os ſinguli obſtupeſcēt ⁊ dicēt. Putas ip ſe ego ſū. Et qūo huic gl̓ie dignꝰ īuetꝰ ſū. An geli etiā accedētes cū gaudio magno ad ſcōs enarrāt eis ꝯu̓ſatōeꝫ eoꝝ īmaculatā/ ꝯtinētiā vigilias. or̄ones. volūtariā pauꝑtatē: qd̓ ſolū mercati ſūt. Modicꝰ labor eſt īſtitutiōis nr̄e frēs chariſſimi: ⁊ magna ē reqͥes. Paruo tꝑe ē afflictio ꝯtinētie. ⁊ retributio eiꝰ.i. delicie pa radiſi/ ⁊ exultatio ⁊ leticia ī ſecl̓m ſcl̓i ꝑmanet Quicūqꝫ ſibi ꝯſciꝰ ē qd̓ peccauerit d̓o. ⁊ ꝑ negligētiā ſuā ⁊ volūtatē peccauerit. donec tꝑs ē ex affectu lachrymas fundat/ ⁊ iugit̓ defleat Per lachrymas ⁊ remiſſionē pctōꝝ. ⁊ leticiaꝫ cordis īueniet. Poſſideat ⁊ cōpūctionē cordis. lauet ꝑ ſingulas noctes lectū corꝑis ſui. Putatꝭ ne hētis exꝑiētiā lachrymaꝝ dilectiſſi mi frēs. Putatꝭ ne illūinatꝰ ē aliqͥs vr̄m ab illa gr̄a cōpuctiōis. q̄ ẜm deū ē. Credite mihi frēs nō ē ī t̓rꝭ dulciꝰ ſuꝑ gr̄a lachrymaꝝ Si qͥs ī or̄o ne ſua deū ꝯtēplatꝰ ē illū ſꝑ deſiderās. lachrymarū dulcedīe ſatiatꝰ ē. ⁊ hmōi eleuatꝰ ē a ter ris. totꝰ extra corpꝰ ī celo ē. Et qͥd dico exͣ cor pus. Totꝰ celeſtꝭ ē ⁊ n̄ īuenit̉ ꝯu̓ſatio eiꝰ ī t̓ris hmōi cū deo loqͥt̉: ī xp̄o illūinat̉. ī ſcōſpū ſcīficat̉. Grāde miraculū. vt hō t̓ra ⁊ cinis: in ſua puriſſima or̄one cū d̓o fabulet̉. Btūs hō qͥ hꝫ cōpūctionē iugit̓ ẜm deū. Cōpūctio frēs. ſannitas aīe ē. illūinatio mētꝭ ē. Cōpūctio frēs. re miſſionē delictoꝝ nob̓ ꝯqͥrit. Cōpūctio frēs ie ſum vnigenitū facit ī nob̓ hītare. cū eū deſide ramꝰ ⁊ q̄rimꝰ. Uolo vob̓ frēs enarrare potētiā lachrymaꝝ. Anna ꝑ lachrymas a d̓o ſamu elē ꝓph̓am accepit: ad ſb̓limitatē ⁊ gl̓iationē aīe ſue. Mulierꝭ etiā peccatricꝭ d̓bita ī domo ſimōis a xp̄o dn̄o dimiſſa ſūt: q̄ lachrymis pedes eiꝰ rigabat. ⁊ crine tergebat. Grādis ꝟtꝰ ē lachrymaꝝ. ml̓tūqꝫ p̄ualēt lachryme ẜm deū. Fiduciā dn̄i ſꝑ acqͥrūt lachryme. ſordidas co gitatiōes expellūt: nec ꝓximare eas ꝑmittūt aīe cōpūctionē cordis hn̄ti. Quid btītudine pōt hac eē ſb̓limꝰ: qͣꝫ cū ip̄m deū aīa ī or̄one ꝓpria ꝯtēplat̉. Nā cū eū deſiderat eiqꝫ ſꝑ famulat̉. theſaurꝰ īdeficiēs ē cōpūctio cordis. Gau dio īeffabili exultat aīa: q̄ hꝫ cōpūctionē cordis. Cōpūctionē ꝟo dico n̄ vniꝰ diei: ſꝫ q̄ diebꝰ ⁊ noctibꝰ puritate aīe tāqͣꝫ fons exuberat/ et abūdat. Fōs em̄ puriſſimꝰ ē cōpūctio cordis irrigās ſꝑ plātaria fructifera aīe. Plātaria āt fructifera dico ꝟtutes aīe. gr̄am pnīe. et oꝑa bona q̄ aſſidue lachrymis irrigāt̉: ⁊ fructū afferūt bonū ⁊ vtilē. Sꝑ gͦ ſcē plātatōes tue irri gent̉ a te. ꝑ bn̄dictionē gr̄a dn̄i. Qd̓ cū fuit fa ctū creſcēt qͦtidie ⁊ fructū dabūt in tꝑe ſuo. ¶ Ca. VI. Inducēs auctorē negligētiā ⁊ mi ſeria ſua ꝯfitētē: alioſqꝫ ne ip̄m imitet̉ aūtētē: ⁊ vt dn̄m ꝓ ſe orēt dep̄cātē: atqꝫ cū gr̄arūactio ne librum hunc concludētem. Eergo imitator mei exiſtas pctōrꝭ ⁊ deſidioſi: ſꝑ dicēctis ⁊ nūqͣꝫ faciētꝭ. Mollicia em̄ plenꝰ ſū ⁊ negligētia cooꝑtꝰ. n̄ hn̄s cordis cōpūctio nē. nec puriſſimā or̄onē. Agſco aūt meip̄m ſꝑ pctōrē/ ſꝑ timētē futurū iudiciū. nullā excuſa tionē ꝓ negligētia hn̄tē. Obſecro vos frēs ca riſſimi/ qͥ deū timētꝭ. ⁊ ſꝑ q̄ illi placita ſūt facitꝭ vt oretis ꝓ me exiguo ⁊ puſillo. vt veniat ſuꝑ me celeſtꝭ gr̄a. ⁊ ſaluet̉ aīa mea. atqꝫ īueniam mīam ī die illa t̓ribili. qn̄ veniet dn̄s reddere vnicuiqꝫ ẜꝫ oꝑa eiꝰ Gl̓ia miſcd̓i d̓o nr̄o. ⁊ īmor tali/ qͥ os nr̄m aꝑuit ꝑ gr̄aꝫ ad meditādū ꝟba iudicij eiꝰ. ⁊ dilectiōis atqꝫ cōpūctiōis q̄ ſunt edificia aīe. firmam̄tū cordis. mētꝭ illūinatio. vt oīs aīa q̄ h̓ meditat̉ that̉ ad vitā et̓nā. amē ¶ Sancti ac deuoti viri Effrem diaconi. ¶ Liber de die Iudicij feliciter explicit.
