Di. hēmꝰ.ſ. eſſe: nut̓mētū: diſciplinā. filiꝰ āt a parēte educari īſtrui poſſꝫ niſi det̓mīatos certos pa rētes hr̄et: qd̓ eēt niſi eēt aliqͣ obligatio viri ad ml̓ierē det̓mīatā mr̄imoniū facit. Scd̓o ꝙͣtū ad ſcd̓ariū finē mr̄imonij ē mutuū obſeqͥū ſibi a iugibꝰ ī rebꝰ domeſticꝭ īpenſū: ſic̄.n. naͣlis dictat vt hoīes ſil̓ cohabitēt: qꝛ vnꝰ ſuffic̄ ſibi ī oībꝰ ad vitā ꝑtinēt: rōe cuiꝰ dr̄ naͣl̓r politicꝰ: ita ēt eoꝝ qͥbꝰ īdiget̉ ad hūanā vitā q̄dā oꝑa ſūt ꝯpeten tia virꝭ: q̄dā ml̓ieribꝰ: vn̄ naͣ monet vt ſit q̄da aſſo ciatio viri ad mulierē ī ē mr̄imoniū: has duas cās ponit ph̓s ī. viij ethi. Ad j.. dd̓ naͣ hōis ad aliqd̓ īclinat dupl̓r: vno qꝛ ē ꝯueniēſ naͣe ge nerꝭ: ē cōe oībꝰ aīalibꝰ. Alio qꝛ ē ꝯuenies naͣe differētie ſpēs hūana abūdat a gene inqͣtuꝫ ē rōnal̓: ſic̄ actꝰ prudētie tꝑantie: ſic̄ naͣ generis ꝙͣuis ſit vna ī oībꝰ aīalibꝰ: tn̄ ē eodē ī oībus: ita etiā īclinat eodē ī oībꝰ: ſꝫ ẜm vnicuiqꝫ ꝯpetit. ad mr̄imoniū īclinat naͣ hoīs ex ꝑte diffe­retie ꝙͣtū ad ſcd̓aꝫ rōeꝫ aſſignatā. vn̄ ph̓s hāc rōeꝫ aſſignat hoībꝰ ſupra alia aīalia: ſꝫ ꝙͣtū ad potētia rōeꝫ īclinat ex ꝑte generꝭ. vn̄ dic̄ filioꝝ ꝓcreatio cōis ē oībꝰ aīalibꝰ: tn̄ ad īclīat eodē ī oībꝰ aīalibꝰ: qͥa q̄daꝫ aīalia ſūt quoꝝ filij ſtatī nati pn̄t ſibi ſufficiēter victū q̄rere: vl̓ ad quoꝝ ſuſtētatio­ alter ſufficit ī his ē aliqͣ det̓mīatō maſculi ad feminā. In illis āt quoꝝ filij īdigēt vtriuſqꝫ ſu­ſtētatiōe: ſꝫ ad ꝑuū tēpus: īuenit̉ aliqͣ det̓mīato qͣn tuꝫ ad tp̄s illd̓: ſic̄ ī auibꝰ qͥbuſdā pꝫ. ſꝫ ī homīe qꝛ īdiget filiꝰ cura parētū vſqꝫ ad magnū tp̄s: ē maxi ma det̓mīatio maſculi ad femina: ad quā ēt naͣ ge­nerꝭ īclinat. Ad. ij. dd̓ v̓buꝫ Tullij pōt ve­ ꝙͣtū ad aliquā gēteꝫ: ſi tn̄ accipiat̉ pͥncipiū ꝓpͥū illiꝰ gētis qd̓ ab alijs gētibꝰ ē diſtīcta: qꝛ ī oībuſ ꝑducit̉ ad effectū ad qd̓ naͣlis īclinat: āt eſt veꝝ vl̓iter: qꝛ a pͥncipio hūani generꝭ ſacra ſcriptu ra recitat fuiſſe ꝯiugia. Ad. iij. dd̓ ẜꝫ ph̓m in vj. ethi. naͣ hūana ē īmobil̓ ſic̄ dīna: diuerſi­ficāt̉ ea ſūt de iure naͣli ẜm diuerſos ſtatꝰ ꝯditi­ones hoīnū: ꝙͣuis ea ſunt ī rebꝰ dīnis naͣlit̓ nullo variēt̓. Ad. iiij. dd̓ naͣ tm̄ ītēdit ꝑſo­nale: ſꝫ ꝑfectū: ad qd̓ exigit̉ mr̄imoniū: vt ex di­ctis patet. D ſecunduꝫ ſic pro cedit̉: vr̄ mr̄imoniū adhuc māeat ſub p̄cepto: qꝛ p̄ceptū obligat ꝙͣdiu reuo­cat̉. ſꝫ pͥma īſtitutio mr̄imonij fuit ſub p̄cepto: vt ī lr̄a dr̄: nec vnꝙͣ p̄ceptū legit̉ reuocatū: īmo ꝯfir­matū: Matth̓. xix. Quos deꝰ ꝯiūxit ſeꝑet. adhuc mr̄imoniū ē ſb̓ p̄cepto.. p̄cepta iuris naͣl̓ ẜꝫ tp̄s obligat. ſꝫ mr̄imo ē de iure naͣli: vt dc̄m ē. ⁊cͣ.. bonū ſpēi meliꝰ ē ꝙͣ bonū īdiui­dui: qꝛ bonū getꝭ ē dīnius ꝙͣ bonū vniꝰ hoīs: vt dr̄ i. ethi. ſꝫ p̄ceptū pͥmo hoī datū ad ꝯſeruationem īdiuidui actū nut̓tiue adhuc obligat. ml̓to ma gis p̄ceptū mr̄imōio qd̓ ꝑtīet ad ꝯẜuatōeꝫ ſpei. . vbi māet eadē obligās eadē obligato ma nere dꝫ. ſꝫ ꝑꝑ obligabāt hoīes ad mr̄imoniū an tiqͦ tꝑe: ne ml̓tiplicatio generꝭ hūani ceſſaret. cuꝫ idē ſeqͣt̉ ſi qͥlibꝫ libe̓ pōt mr̄imōio abſtine: vr̄ mr̄imoniū ſit ī p̄cepto. Sꝫ ꝯͣ ē qd̓ dr̄. j. Cor. vij. Qui iūgit mr̄imonio v̓gineꝫ ſua meliꝰ facit.ſ. ꝙͣ iūgit. ꝯͣctus mr̄imonij nūc ē ſb̓ p̄cepto.. nulli debet p̄miū trāſgreſſiōe p̄cepti. ſꝫ v̓ginibꝰ debet̉ ſpāle p̄miū.ſ. aureola. mr̄imoniū ne ſb̓ p̄­cepto. Reſpōdeo dd̓ naͣ īclīat ad aliqͥd dupl̓r vno ſic̄ ad id qd̓ ē necͣium ad ꝑfectionē vnius: tal̓ īclinatio quēlibꝫ obligat: qꝛ naͣles ꝑfectiones oībꝰ ſūt cōes. Alio īclinat ad aliqͥd qd̓ ē neceſ­ſariū ad ꝑfectōeꝫ ml̓titudīs: ml̓ta ſint hꝰ mōi quoꝝ vnū īpedit aliud: ex tali īclinatōe obligat̉ qͥlibꝫ modū p̄cepti: al̓s qͥlibꝫ obligaretur ad agriculturā edificatoriā hꝰ mōi officia ſūt necͣia cōitati hūane. ſꝫ īclinatōi naͣe ſatiſſit di uerſos diuerſa ꝯplent̓ de p̄dictꝭ. ad ꝑfectionē hūane ml̓titudīs ſit necͣium aliqͦs ꝯtēplatiue vite īſeruire: maxīe mr̄imoniū īpedit̉: īclinatio naͣe ad mr̄imoniū obligat modū p̄cepti etiā ẜm ph̓os. vn̄ Theophraſtꝰ ꝓbat ſapiēti expedit nube̓. Ad. j. dd̓ p̄ceptū illd̓ ē reuocatuꝫ: nec tn̄ obligat vnūquēqꝫ rōe dicta: niſi illo tēꝑe paucitas hoīuꝫ exigebat vt qͥlibꝫ gnationi vaca ret. Ad. ij. et. iij. pꝫ ſol̓o ex ocis. Ad iiij. dd̓. naͣ hūana cōiter ad diuerſa officia actꝰ īclinat vt dictū ē: ſꝫ qꝛ ē diuerſimode ī diuerſis ẜꝫ īdiui duat̉ ī vl̓ ī illo: vnū magꝭ īclinat ad vnū illoꝝ of ficioꝝ: aliud ad alid̓: ex hac diuerſitate ſil̓ cuꝫ di uina ꝓuidētia oīa moderat̉ ꝯtigit vnus eligit vnū officiū: vt agriculturā: aliꝰ alid̓: ſic ēt ꝯtīgit qͥdā eligūt mr̄imonialē vitā: qͥdā ꝯtēplatiuaꝫ vn̄ nullū ꝑiculuꝫ īminet. D tertiuꝫ ſic proce­dit̉: vr̄ actꝰ mr̄imonialis ſꝑ ſit pcc̄m. i. Cor. vij. Qui nubūt ſint tāꝙͣ nubētes. ſꝫ nubētes hn̄t actu mr̄imonialē. ēt nubētes peccat ī actu illo.. Eſaie. lix. Iniqͥtates vie di­uiſer̄t īter vos deū vr̄m. ſꝫ actꝰ mr̄imōial̓ diuidit hoīeꝫ a deo. vn̄ Exo. xix. p̄cipit̉ ppl̓o debebat de uꝫ vide̓ accedāt ad vxores ſuas. Hiero. dicit ī actu mr̄imōiali ſpūs ſcūs ꝓph̓aꝝ corda tan git. ē iniqͥtas.. illd̓ qd̓ ẜꝫ ſe ē turpe nullo pōt bn̄ fieri. ſꝫ actꝰ mr̄imōial̓ hꝫ ꝯcupiſcētiā adiu­ctā ſꝑ turpis ē. ſꝑ ē pcc̄ꝫ.. nihil excuſat̉ niſi pcc̄m. ſꝫ actꝰ mr̄imoral̓ īdiget excuſari bōa mr̄i­monij: vt mgr̄ dic̄. ē pcc̄m.. ſil̓ibꝰ ſpē idē ē iudiciū. ſꝫ ꝯcubitꝰ mr̄imōial̓ ē eiuſdē ſpēi cuꝫ actu adulterij: qꝛ ad idē t̓mīat̉.ſ. ſpēꝫ hūanaꝫ. ergo cuꝫ actus adulterij ſit peccatum actus matrimonij. . ſuꝑfluū ī paſſiōibꝰ corrūpit v̓tutē. ſꝫ ſemꝑ ī actu mr̄imonij ē ſuꝑfluitas delectatōis adeo ab