Qō CXLI. De temperātia I mala: ẜm illud Matth̓. 10. Nolite timere eos ꝗ occidunt corpꝰ. ¶ Ad 2ᵐ dd̓m ꝙ lex in ſuis p̄ceptis dꝫ hr̄e cōem in ſtructionē. ea vero q̄ ſūt agēda in ꝑiculis nō poſſunt ad ali qd̓ cōe reduci ſic̄ ea q̄ ſūt vitāda. ⁊ iō p̄cepta fortitudīs ma gis dant̉ negatiue qͣꝫ affirmatiue. ¶ Ad tertiū dd̓m: ꝙ ſic̄ dcm̄ ē p̄cepta decalogi ponunt̉ ī lege ſic̄ pͥma p̓ncipia q̄ ſta tiꝫ debēt eē oībꝰ nota. ⁊ iō p̄cepta decalogi debuerūt eē pͥn cipal̓r de actibꝰ iuſtitie ī ꝗbꝰ manifeſte vr̄ eē rō debiti: nō aut de actibꝰ fortitudīs: qꝛ non ita manifeſte vr̄ eē debitū ꝙ aliꝗs ꝑicula mortis non reformidet. Ad ſecundum ſic ꝓcedit̉. Uidet̉ ꝙ īconueniē ter tradant̉ p̄cepta in lege diuina de ꝑtibꝰ fortitudīs. Sic̄.n. patiētia ⁊ ꝑſeuerātia ſt̄ ꝑtes fortitudīs: ita magnificētia ⁊ magnanimitas ſiue fiducia: vt ex ſupra dcīs pꝫ. ſꝫ de patiētia īueniunt̉ aliqͣ p̄cepta tradita in lege dīna. ſil̓r ēt ⁊ de ꝑſeuerātia. gͦ pari rōne de magnificētia ⁊ magnanimitate aliqͣ p̄cepta tradi debuerunt. ¶ Pͣ. Patiētia eſt v̓tus maxime nec̄aria cū ſit cuſtos alia rū virtutuꝫ: vt Greg. dic̄. ſꝫ de alijs virtutibꝰ dant̉ abſolute p̄cepta. nō gͦ de patiētia fuerunt dāda p̄cepta q̄ ītelligan tur ſolū ẜm p̄parationē aī: vt Aug. dic̄ in li. de ẜmone dn̄i in monte. ¶ Pͣ. Patiētia ⁊ ꝑſeuerātia ſūt ꝑtes fortitudīs: vt dcm̄ ē. ſꝫ de fortitudīe nō dant̉ p̄cepta affirmatiua: ſꝫ ſo lū negatiua: vt ſupra hītū ē. gͦ ēt neqꝫ de patiētia ⁊ ꝑſeuerā tia fuerūt dāda p̄cepta affirmatiua: ſꝫ ſolū negatīa. ¶ Sꝫ ꝯͣriū habet̉ ex traditōe ſacre ſcripture. ¶ Rn̄º. dd̓ꝫ ꝙ lex dīna ꝑfecte īformat hoīeꝫ de his q̄ ſūt nec̄aria ad recte viuēdū. īdiget aūt hō ad recte viuēdū nō ſolū v̓tutibus pͥnci palibꝰ ſꝫ ēt v̓tutibꝰ ſcd̓arijs ⁊ adiūctis. ⁊ iō in lege dīna ſic̄ dant̉ ꝯueniētia p̄cepta de actibꝰ v̓tutuꝫ pͥncipaliū: ita etiā dant̉ ꝯueniētia p̄cepta de actibꝰ ſcd̓aꝝ v̓tutū ⁊ adiūctaꝝ. ¶ Ad pͥᵐ gͦ dd̓ꝫ ꝙ magnificentia ⁊ magnanimitas nō ꝑti nēt ad genꝰ fortitudīs niſi ẜꝫ qͣꝫdaꝫ magnitudīs excellētiā quā circa ꝓpͥaꝫ maꝫ ꝯſiderāt. ea aūt q̄ ꝑtinēt ad excellētiā magis cadūt ſub ꝯſilijs ꝑfectiōis qͣꝫ ſub p̄ceptis nec̄itatis. ⁊ iō de magnificētia ⁊ de magnanimitate nō fuerūt dāda p̄cepta ſꝫ magis ꝯſilia. afflictōes āt ⁊ labores pn̄tis vite ꝑtinēt ad patietiā ⁊ ꝑſeuerātiā: nō rōne alicuius magnitudi nis in eis conſiderate: ſꝫ rōne ipſius generis. ⁊ iō de patien tia ⁊ ꝑſeuerātia fuerūt danda p̄cepta. ¶ Ad 2ᵐ dd̓m: ꝙ ſi cut ſupra dcm̄ ē: p̄cepta affirmatiua ⁊ ſi ſemꝑ obligent nō tn̄ obligant ad ſemꝑ ſꝫ ꝓ loco ⁊ tꝑe. ⁊ ideo ſic̄ p̄cepta affirmatiua q̄ de patiētia dant̉ ſunt accipienda ẜm p̄parationē animi vt.ſ. hō ſit paratꝰ ea adimplere cū opꝰ fuerit: ita ēt ⁊ p̄cepta patiētie. ¶ Ad 3ᵐ dd̓m ꝙ fortitudo ẜꝫ ꝙ diſtīguit̉ a patiētia ⁊ ꝑſeuerātia ē circa maxīa ꝑicula in ꝗbꝰ ē cautiꝰ agēdū: nec oꝫ aliꝗd determinari in ꝑticulari ꝗd ſit facien du. ſed patiētia ⁊ ꝑſeuerātia ſunt circa minores afflictōes ⁊ labores. ⁊ iō magis ſine periculo pōt in eis determinari ꝗd ſit agendū maxime in vniuerſali. ¶ De tēperantia. Qō. CXLI. Onſequenter ꝯſiderāduꝫ eſt de tēperantia. Et pͦ ꝗdē de ipſa tēperātia. 2º d̓ ꝑtibꝰ eiꝰ. 3º de p̄ceptis ipſiꝰ. ¶ Circa tēperā tiā aūt p̄ ꝯſiderare opꝫ de ipſa tēperantia. 2ª de vitijs oppoſitis. ¶ Circa pͥᵐ q̄runt̉ octo. pͦ vtꝝ tēperātia ſit v̓tꝰ. 2º vtꝝ ſit v̓tus ſpālis. 3º vtꝝ ſit ſolū circa ꝯcupiſcētias ⁊ de lectatōes. 4º vtꝝ ſit ſolū circa delectatōes tactꝰ. 5º vtꝝ ſit circa delectatōes guſtꝰ inqͣꝫtū ē guſtꝰ: vel ſolū īqͣꝫtū eſt tactꝰ ꝗdam. 6º q̄ ſit regula teperātie. 7º vtꝝ ſit v̓tus car dinalis ſeu p̓ncipalis. 8º vtꝝ ſit potiſſima v̓tutum. Ad primum ſic ꝓcedit̉. Ur̄ ꝙ tēperātia n̄ ſit vtꝰ. Nll̓a.n. v̓tꝰ repugnat īclinatiōi naͣe eo ꝙ in nob̓ ē naͣl̓ aptitudo ad v̓tutē: vt dr̄ ī. 2. ethi. ſꝫ tēpe rātia retrahit a d̓lectatōibꝰ ad quas naͣ īclinat: vt dr̄ in. 2. ethi. gͦ tēperātia nō eſt v̓tꝰ. ¶ Pͣ. Uirtutes ſūt ꝯnexe ad īuicem: vt ſupra habitū ē: ſꝫ aliꝗ hn̄t tēperātiā ꝙ nō habēt alias v̓tutes. multi.n. īueniunt̉ tēperati ꝗ tn̄ ſūt auari vel timidi. gͦ tēperātia nō eſt v̓tꝰ. ¶ Pͣ. Cuilibꝫ v̓tuti rn̄det ali qd̓ donū: vt ex ſupra dcīs pꝫ. ſꝫ tēperātie nō vr̄ aliqd̓ donū rn̄dere: qꝛ iā in ſuꝑioribꝰ dona oīa ſūt alijs v̓tutibꝰ attribu ta. gͦ tēperātia nō ē v̓tꝰ. ¶ Sed ꝯͣ eſt ꝙ Aug. dic̄ in.§. muſi ce. Ea eſt v̓tꝰ q̄ tēperātia noīat̉. ¶ Rn̄º. dd̓m ꝙ ſic̄ ſupra dcm̄ ē: de rōne v̓tutis ē vt īclinet hoīeꝫ ad bonū. bonū aūt hoīs eſt ẜꝫ rōnē eē: vt Dio. dic̄. 4. ca. de diui. no. ⁊ iō v̓tꝰ hu mana ē q̄ īclinat ad id qd̓ ē ẜm rōnē: maxīe aūt ad hoc inclinat tēperātia: nā in eiꝰ noīe īportat̉ q̄dā moderatio ſeu tēperies quā rō fac̄. ⁊ iō tēperātia ē v̓tus. ¶ Ad pͥᵐ gͦ dd̓m ꝙ naͣ īclinat in id qd̓ ē ꝯueniēs vnicuiqꝫ. vn̄ hō naͣl̓r appetit delectationē ſibi ꝯueniētē: qꝛ v̓o hō inqͣꝫtū huiuſmodi eſt rōnal̓: ꝯn̄s ē ꝙ delectatōes ſūt hoī ꝯueniētes q̄ ſūt ẜm rōnē: ⁊ ab his nō retrahit tēperātia: ſꝫ potiꝰ ab his q̄ ſūt ꝯͣ rōnē. vn̄ pꝫ ꝙ tēperātia nō ꝯͣriat̉ īclinatōi naͣe hūane: ſed ꝯuenit cū ea: ꝯͣriat̉ tn̄ īclinatiōi naͣe beſtial̓ nō ſub̓te rōni. ¶ Ad 2ᵐ dd̓m ꝙ tēperātia ẜꝫ ꝙ ꝑfecte hꝫ rōnē v̓tutis nō eſt ſine prudētia qͣ carēt ꝗcūqꝫ vicioſi. ⁊ iō illi ꝗ carēt alijs v̓tutibꝰ oppoſitis vicijs ſubditi nō hn̄t tēperātiā q̄ ē v̓tꝰ: ſꝫ operant̉ actꝰ tēperātie ex qͣdā naͣli diſpōne: ꝓut v̓tutes q̄dam īperfecte ſūt hoībꝰ naͣles: vt ſupra dcm̄ ē: vel ꝑ ꝯſuetudine acꝗſitā q̄ ſine prudētia nō hn̄t ꝑfertioneꝫ rōnis: vt ſupra dcm̄ ē. ¶ Ad 3ᵐ dd̓ꝫ ꝙ tēperātie ēt rn̄det aliqd̓ donū.ſ. timoris quo aliꝗs refrenat̉ a delectatōibꝰ carnis: ẜm illud p̄s. Cōfige timori tuo carnes meas. donū āt timoris pͥncipal̓r ꝗdē reſpic̄ deū cꝰ offenſam vitat: ⁊ ẜm hoc corrn̄ det v̓tuti ſpei: vt ſupra dcm̄ eſt. ſcd̓ario aūt pōt reſpicere q̄ cūqꝫ aliꝗs refugit ad vitādā dei offenſam. maxīe aūt hō īdiget timore dīno ad fugiēduꝫ ea q̄ maxīe alliciūt circa q̄ eſt tēperātia. ⁊ iō tēperātie ēt rn̄det donū timoris. Ad ſecundum ſic ꝓcedit̉. Uidet̉ ꝙ tēperātia nō ſit ſpālis vtꝰ. Dic̄. n. Aug. ī li. de moribꝰ eccl̓ie ꝙ ad tēperātiā ꝑtinet deo ſe ītegre īcorruptūqꝫ ẜuare. ſꝫ hoc ꝯuenit oī v̓tuti. gͦ tēperātia ē v̓tꝰ gn̄a lis. ¶ Pͣ. Ambro. dic̄ in pͦ de offi. ꝙ ī tēperātia maxīe trāꝗllitas aī ſpectat̉ ⁊ q̄rit̉: ſꝫ hoc ꝑtinet ad cōem v̓tutē. gͦ tēperātia ē gn̄al̓ v̓tus. ¶ Pͣ. Tulliꝰ dic̄ in pͦ de offi. ꝙ decoꝝ ab honeſto neꝗt ſeꝑari: ⁊ ꝙ iuſta oīa decora ſūt: ſꝫ decorū ꝓpͥe ꝯſiderat̉ ī tēperātia: vt ibidē dr̄. gͦ tēperātia nō ē ſpāl̓ v̓tus. ¶ Sꝫ ꝯͣ ē ꝙ ph̓s in. 2. ⁊.4. ethi. ponit eā ſpālē v̓tutē. ¶ Rn̄º. dd̓ꝫ ꝙ ẜm ꝯſuetudinē hūane locutōis aliqͣ noīa cōia reſtrīgunt̉ ad ea q̄ ſūt p̄cipua īter illa q̄ ſub tali cōita te ꝯtinent: ſic̄ nomē vrbis accipit̉ anthonomatice ꝓ Ro ma. Sic gͦ nomē tēperātie dupl̓r accipi pōt. Unoº ẜꝫ cōitatē ſue ſignificatōis: ⁊ ſic tēperātia nō ē v̓tꝰ ſpālis: ſꝫ gn̄alis: qꝛ nomē tēperātie ſignificat quādā tēperiē.i. moderationē quā rō pōit ī hūanis oꝑatōibꝰ ⁊ paſſiōibꝰ: qd̓ ē cōe in oī v̓tute morali. dr̄t tn̄ rōne tēperātia a fortitudīe ēt ẜꝫ ꝙ vtraqꝫ ſumit̉ vt v̓tꝰ cōis. nā tēperātia retrahit ab his q̄ ꝯͣ rōnē appetitū alliciūt. fortitudo aūt īpellit ad ea ſuſtinen da vl̓ aggrediēda ꝑꝑ q̄ hō refugit bonū rōnis. Si v̓o cōſideret̉ anthonomatice tēperātia ẜꝫ ꝙ refrenat appetituꝫ ab his q̄ maxīe alliciūt hoīeꝫ: ſic ē ſpālis v̓tꝰ: vtpote hn̄s ſpālē mam. ſic̄ ⁊ fortitudo. ¶ Ad pͥmū gͦ dd̓m ꝙ appetitꝰ hoīs maxīe corrūpit̉ ꝑ ea ꝗbꝰ allicit̉ hō ad recedēdū a re gula rōnis ⁊ legis dīne. ⁊ iō ſic̄ ip̄ꝫ tēperātie nomē pōt du pl̓r ſumi. Unoº cōiter. Alioº excellēter: ita ⁊ ītegritas quā tēperātie Aug. attribuit. ¶ Ad 2ᵐ dd̓m ꝙ ea circa q̄ ē tēperātia maxīe pn̄t aīuꝫ inꝗetare ꝑꝑ hoc ꝙ ſūt hoī eēntialia: vt īfra dicet̉. ⁊ iō trāllitas aī ꝑ quādā excellētiā attri buit̉ tēperātie: qͣꝫuis cōiter ꝯueniat oībꝰ v̓tutibus. ¶ Ad 3ᵐ dd̓ꝫ ꝙ qͣꝫuis pulchritudo ꝯuēiat cuilꝫ v̓tuti: excellēter tn̄ attribuit̉ tēperātie duplici rōne. pͦ ꝗdē ẜꝫ rōnē cōeꝫ tē perātie ad quā ꝑtinet q̄dā moderata ⁊ ꝯueniēs ꝓportio ī
