Qō CX. De mendacio 117 veꝝ ītēdēs dicere falſū qͣꝫ ꝙ dicat falſū ītēdēs dicere verū. ¶ Ad 2ᵐ dd̓ꝫ ꝙ ſic̄ Aug. dic̄ ī. 2. de doctrīa xp̄iana: voces p̄cipuū locū tenēt īter alia ſigna. ⁊ iō cū dr̄ ꝙ mēdaciū eſt falſa vocis ſignificatio: nomīe vocis ītell̓r oē ſignum. vnde ille qui aliquod falſum nutibus ſignificare ītēderet nō eſſet a mēdacio īmunis. ¶ Ad 3ᵐ dd̓m ꝙ cupiditas fal lendi ꝑtinet ad ꝑfectionē mēdacij: nō aūt ad ſpēm ipſiꝰ: ſicut nec aliꝗs effectꝰ ꝑtinet ad ſpeciem ſue cauſe. Ad ſecundum ſic ꝓcedit̉. Uidet̉ ꝙ mēdaciuꝫ inſufficiēter diuidat̉ per mēda ciū officioſuꝫ: iocoſuꝫ: ⁊ ꝑnicioſuꝫ. Diuiſio enī eſt dāda ẜm ea que per ſe ꝯueniūt rei: vt pꝫ per ph̓m. in. 8. metaph̓. ſed intētio effectꝰ ē p̄ter ſpēm moralis actꝰ: ⁊ ꝑ accn̄s ſe hꝫ ad ipſuꝫ: vt videt̉. vn̄ ⁊ infiniti effectꝰ poſſunt cōſequi ex vno actu: ſꝫ hec diuiſio dat̉ ẜm intētionē effectꝰ. nā mēdacium iocoſuꝫ eſt qd̓ fit cauſa ludi. mēdaciū aūt ꝑnicioſuꝫ eſt qd̓ fit cauſa nocumēti. mēdaciū aūt officioſuꝫ eſt qd̓ fit cā vti litatis. gͦ īcōueniēter hoc mō diuidit̉ mēdaciū. ¶ Pͣ. Aug. in lib. ꝯͣ mēdaciū diuidit mēdaciū in octo partes. quoꝝ p̄mū eſt in doctrina religiōis. 2ᵐ eſt ꝙ nulli ꝓſit ⁊ obſit ali cui. 3ᵐ aūt ꝙ ꝓdeſt vni ita ꝙ alteri obſit. 4ᵐ eſt ꝙ ſit ſo lamētiēdi fallēdiqꝫ libidine. 5ᵐ eſt ꝙ ſit placēdi cupiditate. 6ᵐ eſt ꝙ nulli obeſt ⁊ ꝓdeſt alicui ad cōſeruādaꝫ pecuniā. 7ᵐ eſt ꝙ nulli obeſt ⁊ ꝓdeſt alicui ad vitādū mortem. 8ᵐ ꝙ nulli obeſt ⁊ ꝓdeſt alicui ad vitādū īmūdiciā corporalē. ergo videt̉ ꝙ pͥma diuiſio mēdacij ſit īſufficiēs. ¶ Pͣ. Ph̓s in. 4. ethi. diuidit mēdaciū in iactātiā q̄ verū excedit in dicēdo: ⁊ ironiā que deficit a vero in minꝰ: que duo ſub nullo p̄dictoꝝ mēbroꝝ cōtinent̉. ergo videt̉ ꝙ di uiſio p̄dicta mēdacij ſit incōpetēs. ¶ Sed ꝯͣ eſt qd̓ ſuꝑ illud p̄s. Perdes oēs qui loquunt̉ mēdaciū: dicit glo. ꝙ ſūt tria genera mēdacioꝝ. quedā enī ſunt ꝓ ſalute ⁊ cōmodo alicuiꝰ eſt ⁊ aliud genꝰ mēdacij qd̓ fit ioco. 3ᵐ v̓o menda cij genus ē qd̓ fit ex malignitate. pͥmū aūt hoꝝ triū dr̄ offi cioſuꝫ. ſcd̓m iocoſuꝫ. tertiū ꝑnicioſuꝫ. ergo mēdaciū in tria p̄dicta diuidit̉. ¶ Rn̄º. dd̓ꝫ ꝙ mēdaciū tripl̓r diuidi pōt vno ẜm ipſaꝫ mēdacij rōnē: q̄ eſt ꝓpria ⁊ ꝑ ſe mēdacij di uiſio. ⁊ ẜm hoc mēdaciū in duo diuidit̉.ſ. in mendaciū qd̓ trāſcēdit v̓itatē in maiꝰ qd̓ ꝑtinet ad iactātiā. ⁊ in mendaciū qd̓ deficit a v̓itate in minꝰ qd̓ ꝑtinet ad ironiā: vt pꝫ ꝑ ph̓m in. 4. ethi. hec aūt diuiſio ideo ꝑ ſe eſt ipſiꝰ mēdacij: qꝛ mēdaciū inqͣꝫtū huiuſmodi opponit̉ v̓itati: vt dictū eſt. v̓itas aūt eqͣlitas q̄dā eſt cui ꝑ ſe opponit̉ maius ⁊ minus. Alioº pōt diuidi mēdaciū inqͣꝫtū hꝫ rōnē culpe ẜꝫ ea q̄ aggrauāt vl̓ diminuūt cl̓pā mēdacij ex ꝑte finis ītēti. aggrauat aūt cl̓pā mēdacij ſi aliꝗs ꝑ mēdaciū ītēdat alteriꝰ nocumētū qd̓ vocat̉ mēdaciū ꝑnicioſuꝫ. diminuit̉ aūt culpa mēdacij ſi ordinet̉ ad aliqd̓ bonū: vl̓ d̓lectabile: ⁊ ſic ē mēdaciū iocoſuꝫ vl̓ vtile ⁊ ſic ē mēdaciū officioſuꝫ quo ītēdit̉ iuramētū alteriꝰ vl̓ remotio nocumēti. ⁊ ẜꝫ illa diuiditur mēdaciū in tria p̄dicta. 3º mō diuidit̉ mēdaciū vl̓ius ẜm ordinē ad finē: ſiue ex hoc addat̉ vl̓ diminuat̉ ad cl̓pā mēdacij ſiue nō. ⁊ ẜꝫ hoc diuiſio ē octo mēbroꝝ q̄ dicta eſt: in qua ꝗdē tria mēbra ꝯtinētur ſub mēdacio ꝑnicioſo: qd̓ ꝗ deꝫ ſit vel ꝯͣ deū: ⁊ ad hoc ꝑtinet pͥmū mēdaciū qd̓ eſt ī do ctrina religiōis. vel ē ꝯͣ hoīeꝫ ſiue ſola intētione nocēdi ali cui: ⁊ ſic ē ꝯͣ mēdaciū ſecūdū: qd̓.ſ. nulli ꝓdeſt ⁊ obeſt alicui ſiue etiā ītēdat̉ in nocumēto vniꝰ vtilitas alteriꝰ: ⁊ hoc eſt tertiū mēdaciū qd̓ vni ꝓdeſt ⁊ alteri obeſt. īterqꝫ tria primū ē grauiſſimuꝫ: qꝛ ſemꝑ pctā ꝯͣ deū ſunt grauiora: vt ſupra dictū ē. ſecūdū aūt ē grauiꝰ tertio qd̓ diminuit̉ ex intētione vtilitatis alteriꝰ. poſt hec aūt tria q̄ ſuꝑaddūt ad grauitatē culpe mēdacij ponit̉ qͣrtū qd̓ hꝫ ꝓpriā quātitate ſine additiōe vel diminutiōe: ⁊ hoc eſt mēdaciū qd̓ fit ex ſolamētiēdi libidine qd̓ ꝓcedit ex habitu. Un̄ ⁊ ph̓s dicit in .4. ethi. ꝙ mēdax eo ꝙ talis ē ẜꝫ habitū ipſo mēdacio gau det. qͣttuor v̓o ſubſequētes modi diminuūt de culpa mendacij. nā ꝗntū ē mēdaciū iocoſū qd̓ fit placēdi cupiditate. alia v̓o tria cōtinent̉ ſub mēdacio officioſo in quo intēdit̉ qd̓ eſt alteri vtile: vel qͣꝫtū ad res exteriores: ⁊ ſic eſt ſextū mendaciū qd̓ ꝓdeſt alicui ad pecuniā cōſeruādā. vel ē vti le corꝑi: ⁊ hoc eſt ſeptimū mēdaciū quo īpedit̉ mors hoīs. vel etiā vtile eſt ad honeſtatē v̓tutis. ⁊ hoc eſt octauū mēdaciū in quo īpedit̉ illicita pollutio corꝑalis. pꝫ gͦ quanto bonū intētū eſt melius tāto magis minuit̉ culpa mēdacij. ⁊ ideo ſiꝗs diligēter cōſideret ẜm ordinē p̄dicte enumera tiōis ē ordo grauitatis culpe ī iſtis mēdacijs. nā bonū vtile p̄fert̉ delectabili: ⁊ vita corporalis p̄fert̉ pecunie: honeſtas aūt ipſi corꝑali vite. Et ꝑ hoc pꝫ reſpōſio ad obiecta. Ad tertium ſic ꝓcedit̉. Uidet̉ ꝙ nō oē mēdaciū ſit pctm̄. Manifeſtū eniꝫ eſt ꝙ euangeliſte ſcribēdo euāgeliū nō peccauerūt: videntur tn̄ aliꝗd falſuꝫ dixiſſe: qꝛ verba chriſti ⁊ etiā alioꝝ frequēter aliter vnus ⁊ aliter retulit alius. vn̄ videt̉ ꝙ alter eoꝝ dixerit falſuꝫ. nō ergo omne mēdaciū eſt pctm̄. ¶ Pͣ. Nullus remunerat̉ a deo ꝓ pctō: ſꝫ obſtetrices egypti remune rate ſunt a deo ꝓpter mēdaciū. dicit̉ enī Exo. pͦ ꝙ edificauit illis deus domos. ergo medaciū nō eſt pctm̄. ¶ Pͣ. Ge ſta ſcōrū narrant̉ in ſacra ſcriptura ad informationē vite hūane. ſꝫ de ꝗbuſdā ſcīſſimis viris legit̉ ꝙ ſūt mētiti: ſic̄ Gen̄. 12. ⁊. 20. ꝙ Abraā dixit de vxore ſua ꝙ ſoror ſua eēt. Iacob ēt mētitꝰ ē dicēs ſe eſſe Eſau: ſꝫ tn̄ bn̄dictionē adeptꝰ ē: vt hr̄ Gen̄. 27. Iudithēt ꝯmendat̉ q̄ tn̄ Holoferni mētita ē. nō gͦ oē mēdaciū ē pctm̄. ¶ Pͣ. Minꝰ malū ē eligēdū vt vitet maius malū: ſic̄ medicus p̄ſcindit mēbꝝ ne corrūpat̉ totū corpꝰ ſꝫ minꝰ nocumētū ē ꝙ aliꝗs generet falſā opīonē ī aīo alicꝰ qͣꝫ ꝙ aliꝗs occidat vl̓ occidat. gͦ lici te p̄t hō mētiri vt vnū p̄ẜuet ab omicidio ⁊ aliū p̄ſeruat a moͣte. ¶ Pͣ. Mēdaciū ē ſiꝗs n̄ īpleat qd̓ ꝓmiſit. ſꝫ nō oīa ꝓmiſſa ſt̄ īplēda dic̄. n. Iſi. In mal̓ ꝓmiſſis reſcīde fidē. gͦ n̄ oē mēdaciū ē pctm̄. ¶ Pͣ. Mēdaciū ob hoc vr̄ eē pctm̄ qꝛ ꝑ ip̄m hō decipit ꝓximū. Un̄ Aug. dic̄ in li. ꝯͣ mēdaciū. Quiſꝗs eē aliqd̓ genus mēdacij qd̓ pctm̄ nō ſit putauerit: decipiet ſeip̄m turpiter cū honeſtuꝫ ſe deceptorē arbitret̉ alioꝝ. ſꝫ nō omne mēdaciū eſt deceptionis cā: qꝛ ꝑ mēdaciū iocoſuꝫ nll̓s decipit̉. nō n. ad hoc dicūt̉ huiuſmodi mēdacia vt credant̉: ſꝫ ꝓpter delectationē ſolā vn̄ ⁊ hyꝑboli ce locutiones qn̄qꝫ ēt in ſcriptura ſacra īueniunt̉. non gͦ oē mēdaciū eſt pctm̄. ¶ Sꝫ ꝯͣ eſt qd̓ dr̄. Eccl̓ia. 7. Noli velle mētiri oē medaciū. ¶ Rn̄º. dd̓ꝫ ꝙ illud qd̓ ē ẜm ſe malū ex genere: nullo mō pōt eſſe bonū ⁊ licitū: qꝛ ad hoc ꝙ aliquid ſit bonū reꝗritur ꝙ oīa recte ꝯcurrant. bonuꝫ.n. ē ex ītegra cā: malū vero ē ex ſingularibꝰ defectibꝰ: vt Diony. dic̄. 4. ca. de diui. no. medaciū aūt ē malū ex genere. eſt.n. actꝰ cadēs ſuꝑ īdebitā mam. cū n. voces ſint ſigna naͣliter ītellectuū: īnale ē ⁊ indebitū ꝙ aliꝗs voce ſignificet id qd̓ nō hꝫ in mēte. Un̄ ph̓s dic̄ ī. 4. ethi. ꝙ mēdaciū ē ꝑ ſe prauū ⁊ fugiēdū: veꝝ aūt ē bonū ⁊ laudabile. vn̄ oē mēdaciū eſt pctm̄ ſic̄ ēt Aug. aſſerit in li. ꝯͣ mēdaciū. ¶ Ad pͥmuꝫ gͦ dd̓m ꝙ nec ī euāgelio nec in aliqͣ ſcriptura canonica phas eſt opinari aliqd̓ falſuꝫ aſſeri: nec ꝙ ſcriptores eaꝝ mēdaciū dixerint: qꝛ periret fidei certitudo ꝗ auctoritati ſacre ſcripture īnititur. in hoc vero ꝙ ī euāgelio ⁊ ī alijs ſcriptu ris ſacris verba aliquoꝝ diuerſimode recitant̉ nō eſt mēdaciū. Unde Aug. dic̄ in lib. de cōſenſu euāgeliſtaꝝ. Nullo mō laborādū eē iudicat ꝗ prudēter ītelligit ipſas ſnīas eſſe neceſſarias cognoſcēde veritati ꝗbuſlibꝫ verbis fuerint explicate. ⁊ in hoc apparet vt ibidē ſubdit: nō debere nos arbitrari mētiri quēqͣꝫ ſi pl̓ibꝰ remīſcētibꝰ rē quā audierūt vl̓ viderūt n̄ eodē mō atqꝫ eiſdē v̓bis eadē res fue rit indicata. ¶ Ad 2ᵐ dd̓ꝫ ꝙ obſtetrices n̄ ſūt remūerate ꝓ mēdacio: ſꝫ ꝓ timore dei ⁊ bēiuolētia ex qͣ ꝓceſſit mēda ciuꝫ. Un̄ ſignāter dr̄ Exo. pͦ. Et qꝛ timuerunt obſtetrices deū edificauit illis domos. mēdaciū vero poſtea ſequēs
