![]()
VIII OST h̓ d̓ āicitia. In p̄cedēti bus libris egit d̓ virtute morali ⁊ intellectuali: de continētia ⁊ incontinentia: de mollitie ⁊ perſeuerātia Hic conr̄ agit de amicitia pº aūt p̄mittit ꝓhemium. 2º. ſubdit tractatuꝫ ibi Dubitatur āt. In ꝓhemio āt ꝓbat ꝙ ī morali ph̓ia de amicitia ſit agēdū. Et ītēdit ſic arguer. hic eſt agēdū de oī eo ꝙ ē uirtus ul̓ cū uirtute ꝙ ē neceſſariū bonitati ui te ꝙ eſt familiare: ac ſociale ꝙ ē ſalua tiuuꝫ ciuitatū ac politie ꝙ ē ꝯſecutiuū iuſtitie ꝙ eſt obiectū philophilie. ſꝫ ācitia ē huiuſmōi: quare hic ē agenduꝫ de ipſa. huiꝰ rōis pōit pº cōcluſionē. d. ꝙ pſt h̓ cōtinendo mēorata ſequit̉ ꝑtrā ſire agēdo de āicitia. 2º. declarat minorē ꝑ ſingulas ꝑtes ibi. eſt.n. v̓tꝰ maio rē v̓o ſuppōit tāqͣꝫ euidētē. qm̄ illa. vj. in p̄miſſa maiori accepta d̓bēt tractā⁊ ꝯſiderā ī morali ph̓ia. d̓clarādo v̓o minorē ſic ꝓcedit. ꝙ pº pōit ꝑtē primā 2º. ſcd̓aꝫ ibi. l. adhuc maxīe 3º. tertiaꝫ ibi Na quoqꝫ 4º. quartā ibi. l. videt āt. 5º. quintā ibi et āicitie. 6º. ſextaꝫ ibi. ¶ Nō ſolū aūt. Dicit gͦ pº. ꝙ āicitia ē qͦdā v̓tus vl̓ cū v̓tute. h̓ āt diſiūctiua ꝓbabit̉. jͣ. vbi on̄det̉ ꝙ ꝑfecta āicitia n̄ ē niſi bonoꝝ ⁊ ī v̓tute ſimiliū. e. li. c. 5. ⁊. jͣ. li. q. c. 9. que āt pars huiꝰ diſiūcti ue ſit magis vera: videbit̉ ī qōe. Conibi Adhuc maxīe. declarat ſcd̓a ꝑtē .d. ꝙ adhuc āicitia videt̉ maxīe eē ꝗd neceſſariū in vita ſuple bona. qꝛ nulluſ eligeret viue̓ ſine āicis hn̄s reliqua bonā vite neceſſaria qͣꝫ viue̓ cū āicis. h̓ āt ip̄e ꝓbat tali rōe. illud ē neceſſariū vite ꝙ ē eligend̓ ⁊ neceſſariū diuitibꝰ ⁊ inopibꝰ iuuenibꝰ ⁊ ſēioribꝰ: debilibꝰ ⁊ robuſtis adoleſcētibꝰ. ſꝫ āicitia ē hu iuſmodi. quar̄ ⁊ c. huius ratiōis premiſit cōcluſionē: ⁊ 2º. ſubdit mīore ibi. Et.n. dittātibꝰ. Et declarat eā ꝑ ſingulas ꝑtes. dicit gͦ qͣꝫtū ad primā ꝙ ācitia ē neceſſaria dittātibꝰ.i. diuitibꝰ qꝛ videt̉ maxīe opꝰ eē. qꝛ dītes ⁊ poſſide tes prīcipatꝰ ⁊ potētatus.i. ptātes ha beāt āicos qꝛ nulla vtilitas ē tal̓ bōe fortune ablato bn̄ficio qꝛ pōt fieri ꝑ ta lē ꝓſperitatē fortune ꝙ ꝗdeꝫ bn̄ficiuꝫ ſit maxīe ⁊ laudabiliſſime ad amicos Iteꝫ qꝛ tal̓ dītiaꝝ abūdātia nullo mō ẜuabit̉ ⁊ ſaluabit̉ ſine āiciſ. qꝛ tal̓ abū dātia qͣꝫto maior tāto īſtabilior. Sic gͦ pꝫ ꝙ diues āicis indiget ꝑꝑ duo.ſ. ꝑꝑ bn̄ age̓: ⁊ bene vti diuitijs ⁊ ꝑꝑ ſalua⁊ cuſtodir̄ ditias. Notādū āt ꝙ boetiꝰ exꝑtꝰ īſtabilitatē bōe fortune cōquerit̉ de āicis imprudētibꝰ: ꝗ ꝓpt̓ fortunam eū eē felice iactauerāt. d. Quid me feliceꝫ tociēs iactaſtis āici. Qui cecidit ſtabili nō erat ille gradu. de ꝯſolatiōe li.i. metro primo. qͣꝫtū ad ſcd̓aꝫ ꝑtē dicit ꝙ in caſu inopie ⁊ in reliꝗs infortu nijs hōies exiſtimāt hēre refugiuꝫ ad ſolos āicos. Ex quo pꝫ ꝙ āicitia ſit ne ceſſaria ī oꝑbꝰ ꝑꝑ releuamen miſerie ſue. Quātū ad t̓tiā ꝑtē dicit ꝙ iuuēibuſ ſūt āici neceſſarij ad īpeccabile. i. ad vitā ducēdā ſine peccato. Iuuenes.n. ſūt ad voluptates ꝓni ⁊ cōcupiſcētijs pleni. prudētia vero vacui. Et iō tāqͣꝫ īdocti indigēt āico pedagogo cuiuꝰ eru ditiōe p̄ſeruent̉ a peccato. Quātū ad quartā ꝑtē dicit ꝙ ſenioribꝰ ſūt āici ne ceſſarij: tāqͣꝫ ẜuitores ad famulatū quo ſenectꝰ indiget. Quātū ad quintā dicit ꝙ patiētibꝰ defectū actiōis.i. debilibꝰ ſt̓ āici nccāij ꝑꝑ debilitatē adiutoriſuſcipiēdi a viribꝰ corꝑis ꝓprij. Iſtoꝝ āt īdigētia reduci pōt ad īdigētiā ſeni oꝝ ⁊ ad īdigētiā īopū. qͣꝫtū ad ſextā ꝑ tē dicit ꝙ āici ſt̓ neceſſarij hijs ꝗ ſt̓ ī adoleſcētia n̄ ſolū vt retrahāt̉ ab actōibꝰ mal̓ ſꝫ ut ꝓuocēt̉ ad actōes bōas. vide mꝰ ꝙ duo ī ꝗd vēiētes ⁊ viuētes: ⁊ ſibi īuicē cōicātes ſt̓ potētiores ad bn̄ ītelli ge̓ ⁊ bn̄ age̓ qͣꝫ duo abīuicem ſeꝑati. Conr̄ ibi naͣ quoꝫ ꝓbat ꝙ āicitia ſit ꝗd ſociale ac fāiliar. h̓ āt ꝓbat t̓pl̓r. pº. qꝛ vr̄ eē naͣl̓r aggēitū cuilꝫ gnāti ⁊ ꝓpagati eē cōgenerale. n̄ ſolū int̓ hōies ſed inter volatilia q̄ ſūt congeneralia. ut grues et ſturnelli ⁊ int̓ pluria aīalia 